Bulgāru valoda
Български език
Dzimtā valodā runājošo skaits
aptuveni 7 miljoni Bulgārijā, 10–12 miljoni runājošo pasaulē
Oficiālā valoda
Bulgārijā, Atona kalnā (Grieķijā), ES
Minoritātes valoda
Rumānijā (Banata variants), Serbijā, Slovākijā, Ukrainā, Ungārijā
Diasporas valoda
Austrālijā, Albānijā, Kanādā, ASV, Francijā, Grieķijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Turcijā, Lielbritānijā, Moldovā, emigrantu kopienās visā pasaulē
Alfabēts
Kirilica, 30 burti
Kirilica, 30 burti
Gramatiskie locījumi
0
0
Valodas kods
bg, bul
bg, bul
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Idoeiropiešu; baltu-slāvu; slāvu; dienvidslāvu
Idoeiropiešu; baltu-slāvu; slāvu; dienvidslāvu
Dialektu skaits
ap 70 dialekti, iedalāmi 2 pamatgrupās (austrumu un rietumu)
ap 70 dialekti, iedalāmi 2 pamatgrupās (austrumu un rietumu)
Visgarākais vārds
Непротивоконституционствувателствувайте
Nerīkojieties pret konstitūciju
39 burti (šā vārda nav oficiālās vārdnīcās)
Dīvains vārds vai teikums
За миг бях в чужд, скърцащ плюшен фотьойл.
Vienu mirkli es biju dīvainā, čīkstošā plīša atzveltnes krēslā.
33 burtu pangrama — teikums, kurā vismaz vienreiz ir izmantots katrs alfabēta burts.
Нина рита тиранин.
Nina sper tirānam.
15 burtu palidroms — frāze, vienādi izlasāma no abām pusēm
Vēsture
Senā bulgāru valoda bija lasītprasmes izplatīšanas citās slāvu valodās instruments — pirmo valodas raksta versiju 9. gadsimtā bija radījuši Konstantīns-Kirils un Metodijs, vēlāk viņa kļuva par visu slāvu literāro valodu.
-
< 860
Aizvēsture: starp slāvu migrācijas uz Balkānu pussalas austrumiem un Kirila un Metodija misijas Lielmorāvijā
-
9. – 11. gadsimts
Senā bulgāru valoda
-
12. – 15. gadsimts
Vidusbulgāru valoda
-
no 16. gadsimta
Mūsdienu bulgāru valoda
Rakstības sistēma un izruna
- а
- б
- в
- г
- д
- е
- ж
- з
- и
- й
- к
- л
- м
- н
- о
- п
- р
- с
- т
- у
- ф
- х
- ц
- ч
- ш
- щ
- ъ
- ь
- ю
- я
886. gadā Bulgārijas cariste ieviesa glagolicas alfabētu, kuru bija izgudrojuši svētie Kirils un Metodijs 850-jos gados.
Dažu gadsimtu laikā pamazām glagolicas alfabētu aizstāja kirilica, radīta 10. gadsimta sākumā. 19. gadsimta sākumā un vidū bija lietojami vairāki kirilicas alfabēti, sastāvoši no 28–44 burtiem, līdz 1870-jiem gadiem, kad 32 burtu alfabēts ieguva pārākumu. Šis alfabēts bija lietojams līdz pat 1945. gada pareizrakstības reformas, kad burti Ѣ, ѣ un Ѫ, ѫ bija izslēgti no alfabēta, un šādi burtu skaits samazinājās līdz 30. Ar Bulgārijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2007. gada 1. janvārī, kirilica kļuva par trešo oficiālo ES alfabētu.
Bulgāru valodas vārda uzsvars ir brīvs, no viņa var būt atkarīga vārda nozīme:
-
въ̀лна
vilna
-
вълна̀
vilnis
-
пáри
tvaiks
-
парѝ
nauda
Gramatika
Bulgāru valodā ir divi skaitļi — vienskaitlis un daudzskaitlis. Bez pamata skaitļa vārdiem un saistītiem ar viņiem vārdiem, piemēram, няколко (daži), vīriešu dzimtes lietvārdiem ir īpaša skaitļa forma ar galotni -а / -я, kura ir cēlusies no slāvu pirmvalodas divskaitļa: два/три стола (divi / trīs krēsli) versus тези столове (šie krēsli).
Bulgāru valodā ir trīs gramatiskās dzimtes: vīriešu, sieviešu un nekatrā. Lietvārda dzimti bieži vien var noteikt pēc viņa galotnes: lietvārdi, kuri beidzas ar līdzskani, parasti ir vīriešu dzimtes; galotnes -а / -я parasti ir sieviešu dzimtes lietvārdiem; bet ar galotnēm -е, -о gandrīz vienmēr beidzas nekatrās dzimtes lietvārdi.
Locījumi ir vienīgi personas vietniekvārdiem (nominatīva, akuzatīva un datīva formas). Locījumu paliekas saglabājas vīriešu dzimtes jautājamā personas vietniekvārdā кой ("kas?"), dažos frazeoloģiskos izteicienos un parunās. Vokatīva formas joprojām ir lietojamas, tomēr pastāv tendencija no tām izvairīties.
Noteiktības kategoriju izsaka noteiktais artikuls, pievienojams lietvārda beigās. Ja lietvārds iet kopā ar īpašības vārdu, noteiktais artikuls ir tikai īpašības vārdam. Ir četri vienskaitļa noteiktie artikuli. Vīriešu dzimtes lietvārdiem, kuri beidzas ar līdzskani, ir artikuls -ът / -ят tad, kad viņi ir gramatiskie subjekti, un -а / -я visos citos gadījumos. Sieviešu dzimtes lietvārdiem, kuri beidzas ar līdzskani, kā arī lietvārdiem, kuri beidzas ar -а / -я (daudzums no kuriem arī ir sieviešu dzimtes), ir artikuls -та. Lietvārdiem, kuri beidzas ar -е / -о, ir pievienojams artikuls -то.
Daudzskaitļa noteiktais artikuls ir -те visiem lietvārdiem, izņemot tos, kuru daudzskaitļa forma beidzas ar -а / -я; tādiem ir artikuls -те.
Darbības vārdi ir vissarežģītāka bulgāru gramatikas daļa, it īpaši, kad salīdzina to ar citām slāvu valodām. Bulgāru darbības vārdiem ir personas, skaitļa, dažiem arī dzimtes kategorijas, kā arī veids (pabeigts un nepabeigts), kārta, deviņi laiki, trīs izteiksmes, četras evidenciālās modalitātes un sešas infinītas darbības vārdu formas. Tā kā darbības vārda subjekts var būt secinājams no darbības vārda galotnes, to bieži izlaiž. Mūsdienu bulgāru valodā nav nenoteiksmes, tāpēc darbības vārda pamatforma ir tagadnes pirmās personas vienskaitlis.
Dialekti
Pastāv aptuveni 70 dialekti (40 Bulgārijā un 30 citās valstīs), iedalāmi 2 grupās (austrumu un rietumu) ar atšķirīgiem slāvu pirmvalodas jata (ѣ) refleksiem.
Rietumu dialektos ("cieta runa") bijušais jats ir izrunājams kā "e" visās pozīcijās, piem., млеко (mlekò) – piens, хлеб (hleb) – maize.
Austrumu dialektos ("mīksta runa") bijušais jats variē starp "ja" un "e": tas ir izrunājams "ja", ja uz viņu krīt uzsvars un nākošā zilbē nav priekšējo patskaņu (e vai i) — piem., мляко (mlyàko), хляб (hlyab), pretējā gadījumā tas ir izrunājams kā "e" — piem., млекар (mlekàr) – piena pārdevējs, хлебар (hlebàr) – maiznieks.
Tematiski vārdi
Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas
Mēles mežģi
