Pāriet uz saturu

Zviedru valoda

Svenska

Dzimtā valodā runājošo skaits

9 miljoni

Oficiālā valoda

Zviedrijā, Somijā, ES, Ziemeļvalstu padomē

Diasporas valoda

ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Igaunijā, Argentīnā, Brazīlijā

Alfabēts
29 (26 pamata latīņu alfabēta burti + å, ä, ö)
Gramatiskie locījumi
0
Valodas kods
sv, swe
Lingvistiskā tipoloģija
mēreni fleksīvā , salikteņu veidošana , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu, ziemeļģermāņu, austrumskandināvu
Dialektu skaits
6 pamatgrupas: Norlandes jeb ziemeļzviedru, Somijas zviedru, Svēlandes, Gotlandes, Gotalandes, Skones jeb dienvidzviedru

Visgarākais vārds

pamatiedzīvotāju organizācijas

Dīvains vārds vai teikums

Septiņas skaisti dziedošas medmāsas rūpējas par septiņdesmit septiņiem jūrniekiem, kuriem ir jūras slimība, uz kuģa "Šanhaja" (mēles mežģis).

Ievads

Stingru robežu starp skandināvu valodu dialektiem nav, un atšķirības starp dāņu, zviedru un norvēģu būkmolu ir tik nelielas, ka pieliekot nedaudz pacietības un prakses šīs valodas var būt savstarpēji saprotamas, it īpaši rakstos. Tāpēc jauktā kompānijā skandināvi vienkārši runā savās valodās, nevis kopīgajā lingua franca. No šāda skatiena zviedru valoda ir kā tilts starp somu un citām skandināvu valodām, pateicoties viņas minoritātes valodas statusam Somijā. Tomēr, neskatoties uz vēsturiskām un kultūras saitēm, vairākums somu valodas lietotāju šodien dod priekšroku angļu valodai, nevis zviedru, pat komunikācijā ar saviem ziemeļu kaimiņiem.

Vēsture

  • 1. – 7. gadsimts

    Protoskandināvu valoda
    (vecākais futarks)

  • 6. gadsimts

    Beovulfs: gotu kari

  • 8. – 12. gadsimts

    (Austrumu) sennorvēģu valoda
    (jaunākais futarks)

  • 829

    Svētais Ansgars: Kristianizācijas sākums

  • 13. – 15. gadsimts

    Senzviedru valoda
    (Latīņu raksts)

  • 1250

    Västgötalagen (likums)

  • 1397

    Kalmaras ūnija

  • 1335

    Atcelta verdzība un dzimtbūšana

  • 1520

    Stokholmas asinspirts

  • 16.–20. gadsimts
    Mūsdienu zviedru valoda
    (Nusvenska)

  • 1526 - 1541

    Bībeles tulkojums

  • 1618 - 1648

    30 gadu karš

  • 1700 - 1721

    Lielais Ziemeļu karš

  • 1850 - 1910

    1 miljons iedzīvotāju emigrēja uz ASV

  • 1906 - 1917

    1906. gada pareizrakstības reforma, 1917. gads — Somijas neatkarība

Rakstības sistēma un izruna

Pēc plašas 1906. gada pareizrakstības reformas zviedru raksta sistēma tapa pilnīgi fonētiska, kļūstot vieglāka bērniem mācoties lasīt, bet grūtāka ārzemniekiem atpazīstot starptautiskus vārdus, tādus, kā pjäs (franču pièce, 'luga'). Bez 26 parastiem latīņu burtiem mūsdienu zviedru valodā ir lietojami trīs tipiski skandināvu burti: 'å'–'a' variants un umlauta burti 'ä' un 'ö'.

  • a
  • å
  • ä
  • b
  • c
  • d
  • e
  • f
  • g
  • h
  • i
  • j
  • k
  • l
  • m
  • n
  • o
  • ö
  • p
  • q
  • r
  • s
  • t
  • u
  • v
  • w
  • x
  • y
  • z

Rakstīšanai protoskandināvu un sennorvēģu valodās bija lietots rūnu raksts (attiecīgi vecākais un jaunākais futarks).

Vecākais futarks Jaunākais futarks Latīņu alfabēta burts IPA
f /f/
u /u(ː)/
þ /θ/, /ð/
a /a(ː)/
r /r/
k /k/
- g /ɡ/
- w /w/
ᚺ ᚻ h /h/
n /n/
i /i(ː)/
- j /j/
ï / æ /æː/
- p /p/
- z /z/
s /s/
t /t/
b /b/
- e /e(ː)/
m /m/
l /l/
ᛜ ᛝ - ŋ /ŋ/
- o /o(ː)/
- d /d/
- R /R/

Gramatika

Zviedru valodā ir divas gramatiskās dzimtes — kopdzimte un nekatrā. Tāpat kā angļu valoda, zviedru ir zaudējusi visus locījumus, izņemot ģenitīvu, kurš mūsdienās dažreiz ir uzskatāms par piederības, nevis locījuma marķieri. Bez tam, zviedru darbības vārdi nenorāda ne uz personu, ne uz skaitli. Tomēr formveidošana ir iespējama, norādot dzimti (īpašības vārdi) un skaitli (lietvārdi un īpašības vārdi), kā arī pastāv enklītisks noteiktais artikuls, komplicējošs lietvārdus:

Nenoteiktais vienskaitlis Noteiktais vienskaitlis Nenoteiktais daudzskaitlis Noteiktais daudzskaitlis
Kopdzimte, -a flicka
meitene
flickan flickor flickorna
Kopdzimte, citi stol
krēsls
stolen stolar stolarna
växt
augs
växten växter växterna
Nekatrā dzimte, beidzas ar patskani äpple
ābols
äpplet äpplen äpplena
Nekatrā dzimte, ar līdzskani barn
bērns
barnet barn barnen
Nekārtns man
vīrietis, cilvēks
mannen män männen

Zviedru valodā tikai 2 laiki ir apzīmējami ar derivatīvo galotni: tagadne (-r) un pagātne (-de / -te kārtnos darbības vārdos). Īpaša supīna forma (-it) ir lietojama ar papildu ha, lai veidotu pabeigto pagātni attiecībā pret runas momentu: han har tagit det (viņš paņēma to). Nākotne ir izteikta ar papildu ska + nenoteiksme: han ska arbeta (viņš strādās).

Parasta vārdu secība zviedru valodā ir subjekts-verbs-objekts. Sintaktisko grupu vidū vieglie materiāli (artikuli, determinatīvi, īpašības vārdi, apstākļa vārdi) ir novietoti pa kreisi, smagie materiāli (palīgteikumi un prepozicionālie savienojumi) ir novietoti pa labi.

Vārdu veidošana un leksikons

Zviedru valodā var būt veidojami salikteņi, piemēram, regionutvecklingssekretariatet (reģionālās attīstības sekretariāts), tāpēc teorētiski zviedru leksikons ir neierobežots. Zviedru valoda ir eksportējusi dažus vārdus, pamatā tie ir pārtikas nosaukumi, vieni no tiem ir vairāk ēdami (lingon(berry)), citi mazāk (surströmming), kā arī zinātniskos terminus, tādus, kā angström (nanometra desmitā daļa) vai tungsten (burtiski "smags akmens"). Gramatiski interesants ir lietvārda afikss "-is", lietojams, lai veidotu jaunus kultūras terminus no citu lietvārdu saknēm: dagis (diena+is, bērnu dārzs), kompis (draugs), godis (labs+is, saldumi), postis (pastnieks), kändis (labi zināms+is, slavenība) un viņa antonīms, doldis (paslēpts+is).

Dialekti

Neatkarīgi no lingvistiskām atšķirībām zviedru valodas dialekti apzīmē arī Zviedrijas vēsturiskās — impērijas un savienotas tautas valsts — robežas. Tā Somijas zviedru dialekts (ieskaitot Olandes salas) un Igaunijas zviedru dialekti (visi, taču izzuduši) ir zviedru iedzīvotāju un administrācijas ap Baltijas jūru relikti, bet dienvidzviedru dialektā runā bijušajās Dānijas teritorijās, tāpēc viņā ir saglabājušās dāņu valodas īpašības (piemēram, līdzskaņu p, t, k mija uz b, d, g vārdu vidū).

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Uz augšu