Lietuviešu valoda
Lietuvių kalba
Lietuvių kalba
3,5 – 4 miljoni
Lietuvas Republikā, Eiropas Savienībā
Polijā, ASV
Baltkrievijā, Kaļiņingradas apgabalā, ASV, Lielbritānijā, Brazīlijā, Argentīnā, Kanādā, Vācijā, Urugvajā, Zviedrijā, Austrālijā, Latvijā un citās valstīs
Ir iespējams uzzināt, vai sieviete ir precējusies, no viņas uzvārda galotnes, taču šis likums nav piemērojams vīriešiem. Piemēram, neprecējušos sieviešu uzvārdiem ir galotnes "aitė", "iūtė" un "ytė", bet precējušos — vienmēr "ienė". Jaunu galotni "ė", kļuvušu populāru pēdējos gados, var lietot kā precējušās, tā neprecējušās sievietes. Bet paies vēl kāds laiks, kad šāda uzvārda galotne būs plaši izplatīta, jo pagaidām viņu izvēlas tikai precējušās sievietes, pamatā slavenības.
Interesanti, ka lietuviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Par tādiem var būt, piemēram, rupūžė (krupis). Kad lietuviešiem nākas lamāties, viņi visbiežāk lieto krievu vai angļu rupjības.
Trīs sievietes atbrauca pirmoreiz uz Lietuvu. Pēc atgriešanas mājās viņas dalās ar iespaidiem ar draudzeni:
– Lietuviešu valoda ir tik muzikāla, pilnīgi kā deja…
–Kāpēc?
–Tāpēc, ka autobusos pasažieri katrā pieturā atkārto: "Lipsi, lipsi, čia-čia-čia"…
"Ļipsi, ļipsi, ča-ča-ča" Tie ir nevis deju nosaukumi, bet saīsināta forma no "ar Jūs lipsite čia?" (Vai jūs izejat šeit?)
Baltu valodas izveidoja atsevišķu atzaru no indoeiropiešu valodām.
Austrumbaltu valodas atdalījās no rietumbaltu valodām (jeb protobaltu valodas).
Sāka parādīties atšķirības starp lietuviešu un latviešu valodām.
Lietuviešu un latviešu valodas turpināja attīstīties atsevišķi.
Senākais saglabājies teksts lietuviešu valodā ir lūgšana, ierakstīta ar roku grāmatā "Tractatus secerdotalis", izdotā 1503. gadā.
Avots: Wikimedia Commons
Lietuviešu un latviešu ir vienīgas dzīvas baltu valodas. Pašlaik lietuviešu valoda ir visarhaiskāka no visām dzīvām indoeiropiešu valodām. Ir uzskatāms, ka starp mūsdienu valodām lietuviešu ir vistuvāka protoindoeiropiešu valodai.
"Ikvienam, kurš grib dzirdēt, kā runāja indoeiropieši, vajadzētu atbraukt un paklausīties lietuviešu zemniekus", teica slavens franču lingvists Antuāns Meijē.
Kad speciālisti indoeiropiešu lingvistikā mēģina rekonstruēt protoindoeiropiešu valodu, viņi atklāj, ka mūsdienu lietuviešu valoda ir svarīga tikpat, kā tādas senās valodas, kā latīņu, grieķu un sanskrits.
Pauls Tīme 1958. gadā salīdzināja lietuviešu sakāmvārdu: Dievas davė dantis; Dievas duos ir duonos un tās latīņu tulkojumu Deus dedit dentes; Deus dabit et panem ('Dievs deva zobus, Dievs dos arī maizi') ar to, ko viņš (Tīme) sauc par seno sanskrita formu: Devas adadā t datas; Devas dā t (vai dadā t) api dhā nā s.
Tā kā sanskrits un lietuviešu valoda ir ļoti arhaiskas, tajās ir liels skaits radniecīgu un līdzīgu vārdu ar to pašu vai tuvu nozīmi. Piemēram:
un daudzi citi.
Turklāt valodas un to morfoloģija ir līdzīgas: skr. asmi – asi – asti = liet. esu – esi – yra (esmu – esi – ir).
Valodu līdzība nav saistīta ar viņu tuvu radniecību (lietuviešu valoda pieder pie baltu-slāvu valodām, bet sanskrits — pie indoāriešu), bet gan ar to, ka abas šīs valodas ir saglabājušas daudz indoeiropiešu pirmvalodas elementu. Sanskrits kā liturģiskā valoda nav mainījies kopš savas izveides, un arī lietuviešu valoda vēsturiskajā un kultūras kontekstā ir mainījusies salīdzinoši nedaudz.
Lietuviešu valoda saglabāja ļoti vecu vārdu krājumu, kas ir patiesi nenovērtējams dārgums. Lietuvas Valsts valodas komisija, starp liela citu nodarbību skaita, sargā valodu, lai šī nekļūtu pārāk pilna ar svešvārdiem. Ja ir iespējams, valodnieki mēģina radīt jaunus vārdus aizguvumu vietā. Tomēr augoša angļu valodas ietekme ir acīmredzama.
Lietuviešu valodā ir daudz deminutīvpiedēkļu, tāpēc eksistē daudzas izteiksmīgas, mīļas vārdu formas:
Lietuviešu valodā ir tikai divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis) un divas dzimtes (vīriešu un sieviešu).
Lietuviešu valodā ir četri gramatiski laiki (pagātne, iteratīvā pagātne, tagadne, nākotne) un trīs konjugācijas.
Iteratīvā pagātne norāda uz regulāru darbību pagātnē: imdavau ir skaitydavau (Es nolēmu un lasīju (daudzas reizes)).
Nenoteiksme | |
---|---|
imti (ņemt), mylėti (mīlēt), skaityti (lasīt) | |
Pagātne | |
Vienskaitlis | |
1. persona | aš ėmiau, mylėjau, skaičiau |
2. persona | tu ėmei, mylėjai, skaitei |
3. persona | jis/ji ėmė, mylėjo, skaitė |
Daudzskaitlis | |
1. persona | mes ėmėme, mylėjome, skaitėme |
2. persona | jūs ėmėte, mylėjote, skaitėte |
3. persona | jie/jos ėmė, mylėjo, skaitė |
Iteratīvā pagātne | |
Vienskaitlis | |
1. persona | aš imdavau, mylėdavau, skaitydavau |
2. persona | tu imdavai, mylėdavai, skaitydavai |
3. persona | jis/ji imdavo, mylėdavo, skaitydavo |
Daudzskaitlis | |
1. persona | mes imdavome, mylėdavome, skaitydavome |
2. persona | jūs imdavote, mylėdavote, skaitydavote |
3. persona | jie/jos imdavo, mylėdavo, skaitydavo |
Tagadne | |
Vienskaitlis | |
1. persona | aš imu, myliu, skaitau |
2. persona | tu imi, myli, skaitai |
3. persona | jis/ji ima, myli, skaito |
Daudzskaitlis | |
1. persona | mes imame, mylime, skaitome |
2. persona | jūs imate, mylite, skaitote |
3. persona | jie/jos ima, myli, skaito |
Nākotne | |
Vienskaitlis | |
1. persona | aš imsiu, mylėsiu, skaitysiu |
2. persona | tu imsi, mylėsi, skaitysi |
3. persona | jis/ji ims, mylės, skaitys |
Daudzskaitlis | |
1. persona | mes imsime, mylėsime, skaitysime |
2. persona | jūs imsite, mylėsite, skaitysite |
3. persona | jie/jos ims, mylės, skaitys |
Lietuviešu valodā ir 7 locījumi (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, instrumentālis, lokatīvs, vokatīvs), piecas lietvārdu un trīs īpašības vārdu deklinācijas.
Vienam īpašības vārdam lietuviešu valodā var būt vairāk nekā 147 formas: 2 dzimtes x 6 locījumi x 2 skaitļi x 2 formas x 3 salīdzināmās pakāpes + 3 nekatras dzimtes formas.
Lietuviešu valodai ir raksturīgas noteikto īpašības vārdu formas. Noteiktā īpašības vārda forma norāda uz īpašu pazīmi un šo pazīmi izceļ: gražus – gražusis (skaists – skaistais). Noteiktās īpašības vārdu formas nav zināmas angļu, vācu, franču un daudzu citu valodu lietotājiem.
Mūsdienu lietuviešu alfabētā ir 32 burti:
Burti ą, į, ų kādreiz apzīmēja nazālus patskaņus. Mūsdienu literārā lietuviešu valodā nazālu patskaņu vairs nav, taču burti palika un tagad apzīmē garas skaņas [a:], [i:], [u:].
Lietuviešu valodā cieti un mīksti līdzskaņi veido pārus (izņemot "j"). Līdzskaņi var būt arī balsīgi vai nebalsīgi.
Fonēma /x/ ir apzīmējama ar diviem burtiem — ch.
Lietuviešu valodā ir ne tikai patskaņi (gari un īsi) un līdzskaņi (cieti un mīksti), bet arī divskaņi (uo, ai, ei, ie) un diftongiski savienojumi (patskanis un skanenis: al, am, an, ar, el, em, en, er, il, im, in, ir, ul, um, un, ur, ol, om, on, or).
Avots: Wikimedia Commons
Žemaišu dialekts
Augštaišu dialekts