Angļu valoda
English language
English language
360 miljoni, apmēram 70 miljoni Eiropā
54 valstīs, piem., Eiropā: Lielbritānijā (60 milj.), Īrijā (4,5 milj.). Pasaulē: ASV (267 milj.), Kanādā (25 milj.), Austrālijā (18 milj.), Jaunzēlandē (4 milj.). Angļu valoda ir lietojama arī bijušajās britu un amerikāņu kolonijās kā oficiālā valdības, izglītības vai biznesa valoda, tomēr daudzums cilvēku privātajā dzīvē runā citās valodās. Šīs valstis iekļauj Indiju (125 milj. lietotāju) un Pakistānu (88 milj. lietotāju).
Spānijā un Francijā (aptuveni 3 miljoni kopskaitā), Nāciju Sadraudzības valstīs, bijušās Lielbritānijas impērijas sastāvā
Angļu valodas vēsture lielā mērā ir stāsts par angļu un citu valodu savstarpēju iedarbību. Gadsimtiem ilgi angļu valodu stipri ietekmēja daudzas valodas.
Senangļu valodu ietekmēja ķeltu valodas un latīņu valoda, kuras bija runājamas tad, kad ģermāņi pirmie sāka apdzīvot Lielbritānijas salu, vēlāk to ietekmēja sennorvēģu valoda, kurā runāja normāņu iebrucēji. Vidusangļu valodu bija ietekmējusi normāņu un, vēlāk, literārā franču valoda.
Šādas ietekmes rezultātā angļu valodas vārdu krājums bija bagātināts ar dažādu valodu vārdiem, it īpaši latīņu un franču. Gaļas nosaukumi, protams, ir franču izcelsmes, tomēr fermeri saglabāja savu ģermāņu vārdu nosaukt dzīvniekus kā tādus. Šādi eksistē tādi vārdu pāri, kā cow/ox (govs) vs. beef (liellopu gaļa) vai deer (briedis) vs. venison (brieža gaļa). Ne visai saprotāmu iemeslu dēļ angļu valoda zaudēja daudzumu formveidošanas galotņu, eksistējušu agrīnā valodas attīstības posmā.
Ir divi galvenie angļu valodas gramatikas modeļi. Tradicionālā gramatika, kuru mācās cilvēki, kuriem angļu ir dzimtā valoda, ļoti atšķiras no tās, kuru mācās tie, kam angļu ir svešvaloda.
Tradicionālā gramatika ir ievērojama ar to, ka viņā ir daudz noteikumu, kuriem pat ļoti izglītoti cilvēki, kam angļu nav dzimtā valoda, konsekventi seko. Tajā starpā
Angļu alfabētā ir 26 latīņu burti un viena zīme, apostrofs. Angļu rakstība ir sarežģīta, starp to, kā vārdi ir uzrakstāmi, un to, kā viņi ir izrunājami, pastāv tikai netieša saistība. Ir daudz gramatikas noteikumu, taču viņiem visiem ir daudz izņēmumu.
Tas viss nozīmē, ka angliski runājošie bērni daudz laika pavada, mācoties pareizi izrunāt vārdus burtu pēc burta. Un vēl tas nozīmē, ka angliski runājošiem cilvēkiem ir liela pieredze, izrunājot vārdus burtu pēc burta, un viņi to izmanto. Tāpēc ir svarīgi zināt burtu nosaukumus.
Burtam z ir divi nosaukumi. Nosaukums [zi:] vienmēr izmantojams amerikāņu angļu valodā, bet citos angļu valodas variantos ir lietojami abi divi.
Daudzpunktes ir ļoti svarīgas zīmes angļu valodā, it īpaši Amerikas angļu valodā, jo daudzi cilvēki, kā arī visi laikraksti un žurnāli aizvieto lamuvārdus ar trim punktiem — daudzpunktēm, piemēram, What the …? vai What the f…?, What a …ing idiot!
Eiropā angļu valoda ir bieži izmantojama kā lingua franca starplingvistiskajā komunikācijā, taču viņai nav svarīgas lomas lokālā valdībā vai izglītībā (izņemot obligātas stundas skolā). Šī ne-dzimtā angļu valoda atšķiras no dzimtās angļu valodas variantiem, viņā nav dažu pazīmju, kuras ir svarīgas dzimtās valodas variantos, piemēram, intonācijas modeļu un skaitāmo un neskaitāmo lietvārdu opozīcijas. Arī citas pazīmes, piemēram, artikulu un laiku lietošana, daži vārdi no leksikona atšķiras no dzimtās angļu valodas variantiem. Daži cilvēki apsvēr, ka tas var novest pie patstāvīga Eiropas angļu ne-dzimtās valodas standarta, kuru mācītos cilvēki, kuriem angļu valoda ir dzimtā (kaut arī nav skaidrs, kā tas var būt paveikts).
Angļu valodā nav vienotas patskaņu sistēmas, pastāv daudz atšķirīgu sistēmu, atkarīgu no teritorijas, valodas lietotāju sociālās klases un citiem faktoriem, kuri daļēji sakrīt. Patskaņu inventārs ir atkarīgs ne tikai no šiem faktoriem, izruna variē arī dialektos, šādi vienos dialektos pasta ir izrunājama ['pastə], un ['pæstə] citos.
Lūk, patskaņu izrunas standarti Lielbritānijā un ASV.
Parasti rakstāms kā | IPA | Piemērs | IPA | Tulkojums |
---|---|---|---|---|
ee, ea, e-e | i | bead | bi:d | krellīte |
i | ı | bid | bıd | solama cena |
e | e | bed | bed | gulta |
a | æ | bad | bæd | slikts |
u- | ʌ | bun | bʌn | smalkmaizīte |
ur, er | ɜ | burn | bɜ:n | apdegums |
u, oo, ue | u | suit | su:t | uzvalks |
oo, ou | ʊ | soot | sʊt | sodrēji |
au, augh, ough | o | caught | ko:t | noķerts |
o- | ɒ | cot | kɒt | bērnu gultiņa |
a, ar- | a: | cart | ka:t | rati |
tikai neuzsverts | ||||
-a, -er | ə | speaker | 'spi:kə | runātājs |
Divskaņi | ||||
ay, ai-, a-e | eı | bay | beı | līcis |
i, i-e, igh, uy, -y | aı | buy | baı | pirkt |
oy, oi- | oı | boy | boı | zēns |
uoy, ooey | uı | buoy | buı | boja |
ow, ou- | aʊ | bow | baʊ | palocīties |
o, o-e, oe, oa- | oʊ | bow | boʊ | šaujamais loks |
Parasti rakstāms kā | IPA | Piemērs | IPA | Tulkojums |
---|---|---|---|---|
ee, ea, e-e | i | bead | bid | krellīte |
i | ı | bid | bıd | solama cena |
e | e | bed | bed | gulta |
a | æ | bad | bæd | slikts |
u- | ʌ | bun | bʌn | smalkmaizīte |
ur, er | ɝ | burn | bɝn | apdegums |
u, oo, ue | u | suit | sut | uzvalks |
oo, ou | ʊ | soot | sʊt | sodrēji |
au, augh, ough | ɔ * | caught | kɔt | noķerts |
o- | a * | cot | kat | bērnu gultiņa |
tikai neuzsverts | ||||
-a, -e- | ə | Donna | 'danə | Donna (vārds) |
-a, -e- | ɚ | Donner | 'danɚ | Donners (vārds) |
Divskaņi | ||||
ay, ai-, a-e | eı | bay | beı | līcis |
i, i-e, igh, uy, -y | aı | buy | baı | pirkt |
oy, oi- | oı | boy | bɔı | zēns |
uoy, ooey | uı | buoy | buı | boja |
ow, ou- | aʊ | bow | baʊ | palocīties |
o, o-e, oe, oa- | oʊ | bow | bɔʊ | šaujamais loks |
*Daudzi amerikāņi nešķir šīs divas skaņas, izņemot gadījumus, kad viņas iet pirms puspatskaņa vai /r/.