Krievu valoda

Русский язык

Dzimtā valodā runājošo skaits

> 150 000 000

Oficiālā valoda

Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā

Minoritātes valoda

Ukrainā, ASV, Rumānijā

Diasporas valoda

Uzbekistānā, Izraēlā, Latvijā, Moldovā, Turkmenistānā, Vācijā, Kanādā, Brazīlijā, Somijā, Lietuvā, Francijā, Austrālijā, Apvienotos Arābu Emirātos, Kubā, Lielbritānijā, Igaunijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā, Norvēģijā

Alfabēts
33 burti

Gramatiskie locījumi
6

Valodas kods
ru, rus

Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO

Valodu saime
Indoeiropiešu — baltu-slāvu — slāvu — austrumslāvu

Dialektu skaits
2 grupas un daudzi varianti

Visgarākais vārds

тысячадевятьсотвосьмидесятидевятимиллиметровый

Tūkstoš deviņus simtus astoņdesmit deviņus milimetrus garš

Dīvains vārds vai teikums

умер и мир ему

(viņš) nomira un miers ar viņu

vienāda transkripcija un nozīme lasot abos virzienos

Ievads

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, krievu valodā runā 6% ES iedzīvotāju (~ 30 milj. cilvēku). Šī ir septītā no visplašāk lietojamām valodām ES un astotā pasaulē.

Gramatika

Darbības vārdiem krievu valodā ir divi veidi, kuri ir atkarīgi no tā, vai darbība turpinās (nepabeigts veids) vai jau ir beigusies (pabeigts veids). Nepabeigta veida darbības vārdiem ir trīs laiki (pagātne, tagadne un nākotne), bet pabeigta veida darbības vārdiem ir vienīgi pagātnes un nākotnes laiks.

Что делать?
Darīt kaut ko (darbība nav pabeigta, process)
Что сделать?
Padarīt kaut ko (pabeigta darbība, rezultāts)

Pagātne	Tagadne	Nākotne
Что делал? Ko darīju? Я писал письмо Es rakstīju vēstuli	Что делаю? Ko daru? Пишу Rakstu	Что буду делать? Ko darīšu? Буду писать Rakstīšu
Что сделал? Ko izdarīju? Написал Uzrakstīju	-	Что сделаю? Ko izdarīšu? Напишу Uzrakstīšu

Krievu valodā ir 6 locījumi, uz kuriem norāda galotnes. Locījumi apzīmē vārdu lomu teikumā, katram no tiem ir attiecīga jautājuma forma. Lietvārdi ir grupējami pēc deklinācijām, atbilstoši īpašām galotņu formām.

мама видит кошку ‒ маму видит кошка
Mamma redz kaķi. ‒ Kaķis redz mammu.
мама подошла к кошке ‒ к маме подошла кошка
Mamma pienāca pie kaķa. ‒ Kaķis pienāca pie mammas.

Krievu valoda ir ļoti bagāta. Runājot krieviski, var izmantot dažādus valodas variantus (jeb reģistrus). Piemēram, lietišķā vēstulē vai oficiālā dokumentā ir izmantojami vārdi un viņu konstrukcijas, kuras diez vai būtu lietojamas ikdienā (pat ļoti nopietnā sarunā). Ir nepieciešams attīstīt augstu valodas prašanas līmeni, lai varētu izvēlēties piemērotus vārdus un valodas variantu. Cilvēka kultūru, dzīves veidu un arī to, kā viņš gribētu izskatīties un būt citu pieņemtam, atspoguļo viņa valodas izvēle.

Krieviem ir trīs vārdi: vārds, tēvvārds un uzvārds

vārds	tēvvārds	uzvārds
Иван Ivan	Владимирович Vladimirovich	Петров Petrov
Анна Anna	Ильинична Il'inichna	Сидорова Sidorova

Patronīmi ir veidojami no tēva vārda:

tēva vārds	vīriešu patronīms	sieviešu patronīms
Иван Ivan	Иванович Ivanovich	Ивановна Ivanovna
Владимир Vladimir	Владимирович Vladimirovich	Владимировна Vladimirovna
Илья Il'ya	Ильич Il'ich	Ильинична Il'inichna

Vārds un tēvvārds (Иван Владимирович, Анна Ильиничена) ir izmantojami uzrunājot priekšniekus, vecākus cilvēkus un formālās situācijās.

Cilvēku uzruna ar uzvārdu nav bieža un parasti izmantojama ļoti formālās situācijās. Skolotāji bieži uzrunā skolniekus ar uzvārdiem: "Сидоров, иди к доске!" (Sidorov, idi k doske! – "Sidorovs, nāc pie tāfeles"). It īpaši, nerātnus: Сергеев, опять ты не сделал домашнее задание! (Sergeev, opjat' ty ne sdelal domašnee zadanie! – "Sergejevs, tu atkal neesi izdarījis mājas darbus!").

Gandrīz visiem krievu personas vārdiem ir deminutīva formas:

Сергей – Сережа – Сереженька
Анна – Аня – Аннушка, Анюта

Parasti bērnus sauc ar viņu vārdu deminutīviem: Сереженька [Serjožeņka] (deminutīva forma no Сергей, [Sergej]), Ирочка [Iračka] (deminutīvs no Ирина, [Irina]). Bērnus bieži sauc pilnā vārdā, kad tie slikti uzvedas.

Tēvvārdi nav populāri ārpus Krievijas. Krievi, kuri dzīvo ārzemēs, bieži vēlas, lai viņus sauktu ar viņu vārdu deminutīviem, piem., Дима [Dima] vārda Дмитрий [Dmitrij] vietā, Надя [Nadja] vārda Надежда [Naģežda] vietā.

Rakstības sistēma un izruna

Senajā Krievzemē bija lietojamas divas valodas — baznīcslāvu un senkrievu. Bija viens alfabēts — kirilica. Interesanti, ka tajos laikos burti apzīmēja ne tikai skaņas, bet arī skaitļus (sk. tabulu zemāk). Turklāt nebija unificētu rakstības noteikumu, viņi atšķirās atkarīgi no vietas. XI. gadsimtā tā pati skaņa varēja būt pierakstāma ar dažādiem burtiem, piemēram: [u] ar "у" "оу" (uk) "ѫ" (lielais juss). Bez tam, ka bija daudz burtu, virs burtiem bija liekami dažādi augšraksta simboli un vārdi ne vienmēr bija rakstāmi pilnīgi. Neskaitot dažu izmaiņu, mācīties rakstīt krieviski nekļuva daudz vienkāršāk līdz pat 1918. gada pareizrakstības reformas.

Burts	Skaitliskā izteiksme	Nosaukums
А а	1	азъ (azŭ)
Б б		боукы (buky)
В в	2	вѣдѣ (vědě)
Г г	3	глаголи (glagoli)
Д д	4	добро (dobro)
Є є	5	єсть (estĭ)
Ж ж		живѣтє (živěte)
Ѕ ѕ / Ꙃ ꙃ	6	ѕѣло (dzělo)
З з / Ꙁ ꙁ	7	земля (zemlja)
И и	8	ижє (iže)
І і / Ї ї	10	и/ижеи (i/ižei)
К к	20	како (kako)
Л л	30	людиѥ (ljudije)
М м	40	мыслитє (myslite)
Н н	50	нашь (našĭ)
О о	70	онъ (onŭ)
П п	80	покои (pokoi)
Р р	100	рьци (rĭci)
С с	200	слово (slovo)
Т т	300	тврьдо (tvrdo)
Оу оу / Ꙋ ꙋ	(400)	оукъ (ukŭ)
Ф ф	500	фрьтъ (frtŭ)
Х х	600	хѣръ (xěrŭ)
Ѡ ѡ	800	отъ (otŭ)
Ц ц	900	ци (ci)
Ч ч	90	чрьвь (črvĭ)
Ш ш		ша (ša)
Щ щ		шта (šta)
Ъ ъ		ѥръ (jerŭ)
Ꙑ ꙑ		ѥры (jery)
Ь ь		ѥрь (jerĭ)
Ѣ ѣ		ять (jatĭ)
Ꙗ ꙗ		я (ja)
Ѥ ѥ		ѥ (je:)
Ю ю		ю (ju)
Ѧ ѧ	(900)	ѧсъ (ęsŭ)
Ѩ ѩ		ѩсъ (jęsŭ)
Ѫ ѫ		ѫсъ (ǫsŭ)
Ѭ ѭ		ѭсъ (jǫsŭ)
Ѯ ѯ	60	кси (ksi)
Ѱ ѱ	700	пси (psi)
Ѳ ѳ	9	фита (fita)
Ѵ ѵ	400	ижица (ižica)

Mūsdienu krievu alfabēts sastāv no 33 burtiem (daži no tiem ir līdzīgi grieķu alfabēta burtiem un ir pazīstami kā matemātiskās zīmes):

Krievu alfabēts sastāv no 10 patskaņu burtiem, 21 līdzskaņu burta un 2 zīmēm. Krievu ortogrāfija ir tuvāka izrunai nekā, piemēram, angļu pareizrakstība. Pamatā krievu vārdi var būt saprotami, ja tos lasa skaļi burtu pēc burta.

Ir seši patskaņi: /i/, /ɛ/, /a/, /o/, /u/, /ɨ/, kurus nešķir pēc garuma.

Uzsvars krievu valodas vārdos nav pastāvīgs: водá [vodá], ūdens – вóды ['vodɨ], ūdeņi. Neuzsverti patskaņi [o] un [e] izmainās attiecīgi uz [a] un [i], piem., мóре ['morʲe], jūra – м[a]ря [ma'rʲa], jūras; лес [lʲes], mežs – л[и]сá [lʲi'sa], meži. Šī parādība saucama par redukciju. Krievu valodas vārdu uzsvars ir norādāms tikai vārdnīcās.

Krievu valodas līdzskaņi var būt mīksti (palatalizēti) vai cieti (nepalatalizēti) un balsīgi (izrunājot tos, balss stīgas vibrē) vai nebalsīgi (balss stīgas nevibrē). Līdzskaņa mīkstums vai cietums ortogrāfijā ir apzīmējams ar sekojošu viņam patskani vai simboliem — cieto zīmi (ъ) vai mīkstinājuma zīmi (ь). Līdzskaņu mīkstumam ir arī semantiska nozīme. Piemēri: мел [mel] (krīts) — мель [mel'] (sēklis) — м mīkstums ir apzīmēts ar sekojošu viņam burtu е, л mīkstums vārdā мель — ar mīkstinājuma zīmi (ь). Līdzskaņi veido pārus, attiecīgi viņu balsīgumam / nebalsīgumam un cietumam / mīkstumam:

	Balsīgs	Nebalsīgs
Pāra	Б В Г Д Ж З	П Ф К Т Ш С
Nepāra	Л, М, Н, Р, Й	Х, Ц, Ч, Щ

Ciets	Mīksts
Līdzskanis ir CIETS, ja viņam seko burti “а”, “о”, “у”, “ы”, “ъ” un ja vārda beigās nav mīkstinājuma zīmes.	Burti “и”, “е”, “ё”, “ю”, “я”, “ь” nozīmē, ka pirms viņiem iet MĪKSTS (palatalizēts) līdzskanis.
Б - бык	Бʼ - бег
В - волк	Вʼ - век
Г - год	Гʼ - геолог
Д - дом	Дʼ - дед
З - зола	Зʼ - земля
К - кукла	Кʼ - киоск
Л - луна	Лʼ - люди
М - мама	Мʼ - миска
Н - нож	Нʼ - небо
П - папа	Пʼ - пять
Р - рот	Рʼ - река
С - сон	Сʼ - сено
Т - ток	Тʼ - тетя
Ф - фантик	Фʼ - фея
Х - хобот	Хʼ - хитрец

Vienmēr ciets	Vienmēr mīksts
Ш, Ж, Ц	Ч, Щ, Й

Lingvopēdija