Somu valoda
Suomen kieli
Suomen kieli
4 994 490, tajā skaitā 4 700 000 Somijā
Somijā, ES
Zviedrijā, Karēlijā (Krievijas Federācija)
Zviedrijā, Igaunijā, Norvēģijā, ASV, Krievijas Federācijā, Kanādā
Somu ir somugru valoda. Kopā ar samodiešu valodām somugru valodas ieiet urāliešu valodu saimē. Sekojošā tabulā ir parādīta urāliešu valodu saimes vēsturiskā attīstība.
Urāliešu valodu saimes vēsturiskā attīstība (avots: http://www.regulytarsasag.hu/madartavlatbol cit.: Finnougor Kalauz. red. Martha Csepregi. Medicina Publishing Co, 2001.)
Daudzi cilvēki apgalvo, ka somu un viņai radniecīgas valodas ir 'skandināviskas'. Taču somu valoda nav ģenētiski radniecīga zviedru vai norvēģu valodām. Vienīgā liela Eiropas valoda, kurai ir kopīgs priekštecis ar somu valodu, ir ungāru. Lai sniegtu priekšstatu par to, cik ciešas ir šīs attiecības, ir jāsaka, ka somu valoda ir tik lielā mērā tuva ungāru valodai, cik angļu ir tuva, teiksim, albāņu vai krievu valodām. Vistuvākas somu valodai ir citas Baltijas somu valodas: igauņu, karēļu, vepsu, līvu, ingru u.c. Runājošie somu valodā var saprast karēļu un zināmā mērā igauņu valodas. Somu ir viena no visvarenākām somugru valodām. Viņai ir oficiālais statuss Somijā un ES un gandrīz 5 miljoni lietotāju. Daudzums viņai radniecīgu valodu ir runājamas Krievijas Federācijā. Daudzām no šīm valodām draud izmiršana. Tabulā zemāk parādīti 15 radniecīgi vārdi somu valodā un citās somugru valodās.
Somugru valodu saimes radniecīgi vārdi.
fi | ee | ve | sa | ma | er | ud | ko | kp | ha | ma | hu | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
acs | silmä | silm | sil’m | čalbmi | шинча | сельме | син | син | син | сэм | сам | szem |
mēle | kieli | keel | kel' | giella | йылме | кель | кыл | кыв | кыв | ньалəм | нēлым | nyelv |
sirds | sydän | süda | südäin | válbmu | шӱм | cедей | сюлэм | сьöлöм | сьöлöм | сăм | сым | szív |
asinis | veri | veri | veri | varra | вӱр | вeрь | вир | вир | вир | ўр | кēлп | vér |
žults | sappi | sapp | sap | sáhppi | шекш | сэпе | сэп | сöп | сöп | сып | восьрам | epe |
ledus | jää | jää | jä | jiekŋa | ий | эй | йö | йы | йи | йэк | яӈк | jég |
mākonis | pilvi | pilv | pil’v | balva | пыл | пeль | пилем | кымöp | пив | пăлəӈ | тул | felhő |
upe | joki | jõgi | jogi | johka | эҥep | ёв | шур | ю | ю | йŏхан | я | folyó |
ligzda | pesä | pesa | peza | beassi | пыжаш | пизэ | kap | пoз | пoз | тыхəл | пити | fészek |
viens | yksi | üks | üks’ | okta | ик | вейке | одиг | öтік | öти | ит | акв | egy |
divi | kaksi | kaks | kaks’ | guokte | кoк | кaвтo | кык | кык | кык | кăтəн | кит | kettő |
trīs | kolme | kolm | koume | golbma | кум | колмо | куинь | куим | куим | хулəм | хȳpӯм | három |
četri | neljä | neli | nel’ | njeallje | ныл | нилe | ньыль | нёль | нёль | ньăл | нилa | négy |
pieci | viisi | viis | viž | vihtta | вич | вете | вить | вит | вит | вeт | ат | öt |
Trīs dialektu pamatgrupas: ziemeļu, austrumu un rietumu dialekti.
Somu valodas dialekti
Avots: Wikimedia Commons
Salīdzinot ar citām Eiropas valodām, somu valodas dialektu iedalījums ir diezgan liels, pamatiedalījums ir uz austrumu un rietumu dialektiem. Dialektu atšķirības galvenokārt skar fonētiku un fonoloģiju, bet ir arī dažas interesantas leksiskas atšķirības. Piemēram, vārds, kurš nozīmē bērza pirtsslotu, ir vihta rietumu un vasta austrumu un ziemeļu Somijas daļās.
Vasta un vihta izplatība.
Somu valodā lietojams latīņu alfabēts ar trim diakritiskām zīmēm: ä, ö un å. Ä un ö ir diezgan plaši lietojamas, savukārt å ir lietojama vienīgi aizgūtos no zviedru valodas vārdos, piemēram, skål ('priekā', tosts). Somu valodā ir atšķiramas garas un īsas skaņas. To ir svarīgi atcerēties, jo kļūdīgi izrunāts patskanis vai līdzskanis var mainīt vārda nozīmi. Piemēram, jābūt pārliecinātam, vai tu gribi pateikt recesija (lama) vai lama (laama). Ievērojami atšķiras sekojošu fonētiski un vizuāli ļoti līdzīgu somu vārdu nozīme:
Uzsvars somu valodā ir uz pirmas zilbes. Tā ir valoda, kurā galvenais likums ir 'izrunā tā, kā raksti'. Ja jūs redzat uzrakstītu somu vārdu, jūs droši vien izrunāsit to pareizi. Šeit ir tiešsaistes raksts par visskaistākiem somu vārdiem.
Somu ir aglutinatīvā valoda, kurā vienai morfēmai (vismazākai lingvistiskai vienībai, saturošai nozīmi) ir viena gramatiskā nozīme. Aglutinatīvās valodas, tādas kā somu, vārddarināšana ir līdzīga kreļļu vēršanai uz diega. Somu vaimollenikin ir tulkojams latviski, izmantojot vairākus vārdus — 'arī manai sievai':
vaimo-lle-ni-kin
Lapas sākumā, pamatinformācijas nodaļā ir visgarākais somu valodas vārds, kurš nav saliktenis — epäjärjestelmällistyttämättömyydelläänsäkäänköhän. Tas arī ir veidojams no morfēmām, saliekot tās atbilstoši aglutinācijas noteikumiem. Vārdam gandrīz nav jēgas, lai gan to var iztulkot aptuveni kā 'pat ne ar viņas neorganizētību, kā tu domā'.
Cita interesanta somu valodas īpatnība ir gramatisko locījumu skaits. Atkarīgi no pieejas, somu valodā ir uzskaitāmi no 14 līdz 17 locījumiem. Seši no tiem ir lokatīvi: viņi apzīmē kustību pie kādas vietas, esamību vietā un kustību prom no vietas. Ja kāds vēlas pateikt, ka viņš ir mājā (talo), tad forma ir talossa, kuras komponents -ssa- nozīmē 'iekšā'. Piedēklis -sta ir pievienojams saknei, lai izteiktu 'ārā no', savukārt -on vārdā taloon nozīmē 'uz'. Somu valodā ir svarīga atšķirība starp iekšējiem un ārējiem lokatīviem. Ja runa iet par klaju objektu (piemēram, galdu vai jumtu), ir lietojamas trīs minētas augstāk locījumu galotnes, tā kā somu valodā ir gramatiska starpība starp, piemēram, 'uz (virziens)' un 'virsū (virziens)'. Katto somu valodā nozīmē 'jumts'. Katolle ir lietojams apzīmēt kāpšanu uz jumta, bet katolta — nokāpšanu no jumta:
Somu lokatīva locījumi
Somu valoda ir slavena ar savu onomatopoēzi. Vārdi, kuri apzīmē skaņas, atšķiras atkarīgi no tā, kas viņas rod.
sanēt
šņākt
dūkt
gaudot