Franču valoda
La langue française
Dzimtā valodā runājošo skaits
77 miljoniem cilvēku tā ir dzimtā valoda, bet daudz lielāks skaits cilvēku lieto to kā otru valodu (150–220 miljoni)
Oficiālā valoda
Francijā, Beļģijā, Šveicē, Monako, Luksemburgā, ES, Kanādā, Haiti, Vanuatu un vēl 21 Āfrikas valstī.
Minoritātes valoda
Itālijā, ASV
Diasporas valoda
Alžīrijā, Argentīnā, Austrālijā, Čīlē, Jaunzēlandē, Kanādā, Libānā, Marokā, Meksikā, Tunisijā, Urugvajā
Alfabēts
40 burti (26 latīņu alfabēta burti + burti ar diakritiskām zīmēm)
40 burti (26 latīņu alfabēta burti + burti ar diakritiskām zīmēm)
Gramatiskie locījumi
0
0
Valodas kods
fr, fra, fre
fr, fra, fre
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , polisintētiskās iezīmes runājamā valodā , SVO
fleksīvā , polisintētiskās iezīmes runājamā valodā , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu, romāņu
Indoeiropiešu, romāņu
Dialektu skaits
Vairāki Eiropā (atšķirīgi varianti Francijā, Šveicē, Beļģijā), daži Kanādā un Luiziānā, Āfrikā, Jaunkaledonijā…
Vairāki Eiropā (atšķirīgi varianti Francijā, Šveicē, Beļģijā), daži Kanādā un Luiziānā, Āfrikā, Jaunkaledonijā…
Visgarākais vārds
anticonstitutionnellement
(25 burti), 'antikonstitucionāli'
Dīvains vārds vai teikums
sans doute
Vārdi nozīmē "bez" un "šaubas", taču vienā izteicienā tie nozīmē "iespējams", nevis "bez šaubām".
amour
Franču vārdam "mīlestība" ir vīriešu dzimte vienskaitlī un sieviešu dzimte daudzskaitlī.
Ievads
Franču valodā runā 29 Frankofonijas valstīs. Tāpēc Eiropā, Āfrikā, Kanādā, ASV un Āzijā eksistē vairāki franču valodas varianti. Eiropā Šveices un Beļģijas varianti atšķiras no runājamā standarta Francijā.
Vislielākais skaits runājošo franču valodā ir Āfrikā (aptuveni 115 miljoni cilvēku 31 Āfrikas valstī). Bijušajās Francijas koloniālās impērijas valstīs (Senegālā, Alžīrijā, Gabonā, Tunisijā, Mauritānijā, Kotdivuārā u.c.) pēc neatkarības iegūšanas franču valoda bieži lietojama kā kompromiss starp vietējām valodām.
Dažu kreolisko valodu leksika, piemēram, haitiešu valodā, ir cēlusies no franču valodas.
Tādās starptautiskās organizācijās, kā ANO, PTO, NATO, Eiropas Padome, Sarkanais Krusts, un arī Vatikāna Pilsētvalstī franču ir oficiālā valoda. Alliance Française misija ir franču valodas un kultūras veicināšana pasaulē.
Vēsture
Franču, kā jau visas romāņu valodas, cēlās no vulgārās latīņu valodas. Viņu ietekmēja ķeltu, kurā runāja Gallijā (tagad ziemeļu Francija), un oksitāņu valoda, kurā runāja valsts dienvidu daļā.
-
9. – 13. gadsimts
-
Senā franču valoda
Vissenākais teksts ir Strasbūra zvēresti (Serments de Strasbourg 842).
-
14. – 15. gadsimts
-
Vidusfranču valoda
-
16. – 17. gadsimts
-
Klasiskā franču valoda
1539 gadā Fransuā I par oficiālo administratīvo valodu padarīja franču, kura nomainīja latīņu valodu. Tāpēc citas valodas Francijā tika represētas vai neievērotas.
-
Sākot ar 17. gadsimtu
-
Mūsdienu franču valoda
Franču kļuva par starptautiskās saziņas valodu Eiropā Luija XIV valdīšanas laikā (17. gs.). Šī bija svarīgāka diplomātijas valoda no 17. gs. līdz 20. gadsimta vidus, kad angļu valoda pārņēma starptautiskās valodas lomu.
Rakstības sistēma un izruna
- â
- à
- a
- b
- c
- ç
- d
- é
- è
- ë
- e
- ê
- f
- g
- h
- î
- i
- ï
- j
- k
- l
- m
- n
- ô
- o
- œ
- p
- q
- r
- s
- t
- û
- ù
- u
- ü
- v
- w
- x
- y
- ÿ
- z
Franču valodas raksts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem, 14 burtiem ar diakritiskām zīmēm (à â ç é è ê ë î ï ô ù û ü ÿ) un 2 ligatūrām (æ, œ).
Skaņu izruna ir veicama ar muskuļu saspriegumu. Pēdējais burts vārdos bieži vien ir izlaižams. Nav h skaņas. h vārdu sākumā nav izrunājams: hôtel [otel] (viesnīca). Franču valodai ir raksturīgs uvulārs r.
Pareizrakstība ir diezgan sarežģīta tāpēc, ka uzrakstīts ir vairāk nekā izrunā. Darbības vārdu konjugācija eksistē raksta formā, bet izruna izšķir tikai no trim līdz sešām tagadnes formām. Konjugācijas tabulā visām vienskaitļa un daudzskaitļa trešās personas formām ir vienāda izruna.
Reālas franču runas skaņas ir sarežģītākas, nekā var iedomāties tie, kas mācās šo valodu — daži vārdu patskaņi ir izlaižami un vārdu grupas ir izrunājamas kā viens vārds:
Je ne le sais pas (es nezinu)
Patskaņi
Literārā franču valodā ir 13 orāli patskaņi un 4 nazāli patskaņi. Tā saucamais šva /ə/, kura izruna ir līdzīga œ, bieži vien ir izlaižams (e muet). Parasti tas nav izrunājams vārda beigās, piemēram, porte, taču var būt izrunājams dzejā.
| Burts | Piemērs | Tulkojums |
|---|---|---|
| a à | patte, là | ķepa, tur |
| a â | image, pâté | attēls, pastēte |
| ai, ei, è | chère, neige, faire | dārgs, sniegs, darīt |
| ê | rêve | sapnis |
| é | été | vasara |
| i | livre | grāmata |
| œ, eu | œil, jeune | acs, jauns |
| eu, eû | peu, jeûne | maz, gavēšana |
| e [ə] | je | es |
| o, au, eau | mot, peau, beau | vārds, āda, skaists |
| o | mort | nāve |
| ou | sous | zem |
| u | but | mērķis |
| Patskaņi a, o, u un i kļūst nazalizēti, kad viņām seko n. | ||
| an | dans | iekšā |
| on | mon | mans |
| un | brun | brūns |
| in | vin | vīns |
Franču valodā ir arī divskaņi: oui ('jā'), huit ('astoņi'), roi ('karalis'), louer ('īrēt'), ciel ('debesis').
Līdzskaņi
| Burts | Piemērs | Tulkojums |
|---|---|---|
| b | beau | skaists |
| c, s, ç | cent, sous, ça | simts, zem, tas |
| c, k, q | cause, kilo, cinq | iemesls, kilograms, pieci |
| ch | chaise | krēsls |
| d | dans | iekšā |
| f, ph | fée, photo | feja, fotogrāfija |
| g, j | gens, journal | cilvēki, avīze |
| g | garde | sardze |
| l | lait | piens |
| m | mère | māte |
| n | non | nē |
| gn | campagne | lauki |
| p | porte | durvis |
| r | rose | roze |
| t | triste | skumjš |
| v | ville | pilsēta |
| x | expansion | izplešanās |
| z | gazette | laikraksts |
Franču valodā uzsvars krīt uz pēdējo vārda zilbi, taču vārdos, kuri ir izrunājami kopā un kuru forma ir ritmiska vienība (piemēram, un petit enfant = 'mazs bērns'), ir tikai viens uzsvars. Līdzskaņi, kuri parasti nav izrunājami, dažos gadījumos ir izrunājami, ja viņiem seko patskanis (piemēram, pēdējais t vārdā petit, izrunājams iepriekšējā piemērā). Tas ir saucams par liaison.
Gramatika
Franču valoda ir zaudējusi sarežģītas latīņu valodas deklinācijas un konjugācijas. Viņu zīmes var manīt tikai lietvārdu un īpašības vārdu daudzskaitļa formās. Vārdu secība un prepozīcijas ir izmantojamas, lai izteiktu sintaktiskās saites. Ar papildu darbības vārdiem ir veidojami gramatiskie laiki un izteiksmes.
Franču valodā ir divas gramatiskās dzimtes (vīriešu dzimtes artikuls: le, sieviešu dzimtes artikuls: la); īpašības vārdi parasti seko lietvārdiem (ar dažiem izņēmumiem), viņi ir saskaņojami ar lietvārdiem dzimtē un skaitlī.
Vienskaitlis
-
le livre vert
zaļā grāmata -
la fleur verte
zaļā puķe
Daudzskaitlis
-
les livres verts
zaļās grāmatas -
les fleurs vertes
zaļās puķēs
Šajās formās vienskaitlī un daudzskaitlī atšķirīgi izrunājams tikai artikuls.
Dažiem īpašības vārdiem pirms un pēc lietvārda var būt atšķirīga nozīme:
-
ta chambre propre
tava tīra istaba -
ta propre chambre
tava paša istaba
Darbības vārdiem ir trīs konjugāciju grupas, atkarīgas no galotnes nenoteiksmē (-er, -ir, -re).
|
parler
runāt |
finir
beigt |
mettre
likt |
||
| Tagadnes indikatīvs | ||||
|---|---|---|---|---|
| Vienskaitlis | ||||
| 1. persona | je parle | je finis | je mets | |
| 2. persona | tu parles | tu finis | tu mets | |
| 3. persona | il parle | elle finit | il met | |
| Daudzskaitlis | ||||
| 1. persona | nous parlons | nous finissons | nous mettons | |
| 2. persona | vous parlez | vous finissez | vous mettez | |
| 3. persona | ils parlent | elles finissent | ils mettent | |
| Imperfekts | ||||
| Vienskaitlis | ||||
| 1. persona | je parlais | je finissais | je mettais | |
| 2. persona | tu parlais | tu finissais | tu mettais | |
| 3. persona | il parlait | elle finissait | il mettait | |
| Daudzskaitlis | ||||
| 1. persona | nous parlions | nous finissions | nous mettions | |
| 2. persona | vous parliez | vous finissiez | vous mettiez | |
| 3. persona | ils parlaient | elles finissaient | ils mettaient | |
| Saliktā tagadne | ||||
| Vienskaitlis | ||||
| 1. persona | j’ai parlé | j’ai fini | j’ai mis | |
| 2. persona | tu as parlé | tu as fini | tu as mis | |
| 3. persona | il a parlé | elle a fini | il a mis | |
| Daudzskaitlis | ||||
| 1. persona | nous avons parlé | nous avons fini | nous avons mis | |
| 2. persona | vous avez parlé | vous avez fini | vous avez mis | |
| 3. persona | ils ont parlé | elles ont fini | ils ont mis | |
| Nākotne | ||||
| Vienskaitlis | ||||
| 1. persona | je parlerai | je finirai | je mettrai | |
| 2. persona | tu parleras | tu finiras | tu mettras | |
| 3. persona | il parlera | elle finira | il mettra | |
| Daudzskaitlis | ||||
| 1. persona | nous parlerons | nous finirons | nous mettrons | |
| 2. persona | vous parlerez | vous finirez | vous mettrez | |
| 3. persona | ils parleront | elles finiront | ils mettront | |
| Tagadnes kondicionālis | ||||
| Vienskaitlis | ||||
| 1. persona | je parlerais | je finirais | je mettrais | |
| 2. persona | tu parlerais | tu finirais | tu mettrais | |
| 3. persona | il parlerait | elle finirait | il mettrait | |
| Daudzskaitlis | ||||
| 1. persona | nous parlerions | nous finirions | nous mettrions | |
| 2. persona | vous parleriez | vous finiriez | vous mettriez | |
| 3. persona | ils parleraient | elles finiraient | ils mettraient | |
| Imperatīvs | ||||
| Vienskaitlis | ||||
| 1. persona | ||||
| 2. persona | parle | finis | mets | |
| 3. persona | ||||
| Daudzskaitlis | ||||
| 1. persona | parlons | finissons | mettons | |
| 2. persona | parlez | finissez | mettez | |
| 3. persona | ||||
Vārdu veidošana un leksikons
Franču valodā nav saliktu vārdu, bet gan saliktie izteicieni, piemēram:
-
machine à laver
veļas mašīna -
prise de sang
asins analīze
Skaitļu nosaukumi balstās uz senās ķeltu sistēmas, kurā par pamatskaitli ir izmantojams 20. Šādi 80 ir quatre-vingts ('četri divdesmiti') un 95 ir quatre-vingt-quinze ('četri divdesmiti piecpadsmit'). Beļģijas un Šveices franču valodās (kā arī citos franču valodas variantos) tagad par pamatskaitļiem izmanto desmitus, tādējādi viņu 95 ir nonante-cinq ('deviņdesmit pieci').
Tematiski vārdi
Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas
