Nīderlandiešu valoda
Nederlands, Vlaams
Dzimtā valodā runājošo skaits
21 miljons (+ 5-6 miljoni afrikandu valodas lietotāju)
Oficiālā valoda
Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā, Kirasao, Senmartēnā; ES, Dienvidamerikas Nāciju Savienībā, neoficiāli lietojama Karību valstu Kopienā.
Minoritātes valoda
Francijā (20 000–40 000), Vācijā (Kleve, Diseldorfa)
Diasporas valoda
ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē
Alfabēts
26 + IJ
26 + IJ
Gramatiskie locījumi
0
0
Valodas kods
nl, nld, dut
nl, nld, dut
Lingvistiskā tipoloģija
mēreni fleksīvā , salikteņu veidošana , SOV /V2
mēreni fleksīvā , salikteņu veidošana , SOV /V2
Valodu saime
Indoeiropiešu, rietumģermāņu, lejasfranku — vidus pozīcija starp angļu un vācu valodām.
Indoeiropiešu, rietumģermāņu, lejasfranku — vidus pozīcija starp angļu un vācu valodām.
Dialektu skaits
3 pamatgrupas: 1. (Lejas) Frankonijas (LF), 2. Limburgas, 3. (Lejas) Saksijas jeb Nīdersaksijas [Rietumu lejasvācu].
3 pamatgrupas: 1. (Lejas) Frankonijas (LF), 2. Limburgas, 3. (Lejas) Saksijas jeb Nīdersaksijas [Rietumu lejasvācu].
Visgarākais vārds
ontwikkelingssamenwerkingsorganisaties
sadarbojošas attīstības organizācijas
meervoudigepersoonlijkheidsstoornis
disociatīvi personības traucējumi
hippopotomonstrosesquippedaliofobie
garu vārdu fobija
Dīvains vārds vai teikums
Ui, uien, eeuwen
tikai patskaņi [-n nav izrunājama]
tweeën / ideeën
vārdi ar trīskāršo e
Aa
Visīsākais vietvārds
Ievads
Nīderlandiešu valoda ir policentriska, ar saviem variantiem dažādās teritorijās. Ziemeļu variants (nīderlandiešu, Holandes nīderlandiešu) ir pamatvariants, citi valodas varianti sakrīt ar to lielākā vai mazākā mērā.
Afrikandu valoda — radu valoda
Vienīgā joprojām runājama kreoliskā valoda, kuras pamatā ir nīderlandiešu valoda, ir afrikandu — viena no vienpadsmit oficiālām valodām Dienvidāfrikas Republikā. Šī ir arī viena no nedaudzām kreoliskām valodām, kļuvušām par literāro valodu, un tiecas iegūt standarta statusu. Afrikandu un nīderlandiešu valodas ir lielā mērā savstarpēji saprotamas, taču pavisam noteikti šīs ir atšķirīgas valodas.
Vēsture
-
< 1150
Senā Lejas Frankonijas valoda
vāji apliecināta
-
1150 – 1550
Vidusnīderlandiešu valoda
lietota galvenokārt dokumentos un nedaudz literatūrā
-
1550 - 1849
Agrīnā mūsdienu nīderlandiešu valoda
literatūra un zinātne
-
1637
Bībeles tulkojums, "Statenbijbel" (valsts Bībele), S. Stevins rada zinātnisko terminoloģiju, nīderlandiešu kultūras Zelta laikmets
-
> 1849
Mūsdienu nīderlandiešu valoda
-
1849
Kongress Gentē
-
1863
Pirmā kopīga pareizrakstība
-
1934
Maršāna ortogrāfijas reforma — atceltas locījumu galotnes
-
2006
Ortogrāfijas labojumi un alternatīvā ("baltā") ortogrāfija
Rakstības sistēma un izruna
Nav viegli pateikt, cik daudz burtu ir nīderlandiešu alfabētā. Visnopetnākās pareizrakstības vārdnīcās nav pat burtu saraksta! Visizplatītāks ir 26 burtu saraksts, taču burti q, x un y ir lietojami vienīgi aizgūtos vārdos. Nav vienprātības arī par to, vai digrafu "IJ, ij" (kā IJsland — Islande) uzskatīt par atsevišķu burtu vai nē. Nīderlandiešu valodā ir plaši lietojamas arī diakritiskās zīmes, aptuveni 15 no tām (sk. attēlu zemāk) nav uzskatāmas par atsevišķiem burtiem. Īstam nīderlandiešu pareizrakstības pratējam ir labi jāmāk angļu valoda, jo daudziem aizguvumiem nav alternatīva uzrakstījuma (baby, privacy u. tml.). Viena no nīderlandiešu ortogrāfijas dīvainībām ir burtu " 's-" kombinācija — ‘s-Gravenhage, ‘s-Hertogenbosch — atrodama vienīgi nīderlandiešu valodā.
- â
- a
- à
- á
- b
- c
- d
- è
- ë
- é
- ê
- e
- f
- g
- h
- í
- i
- ï
- j
- k
- l
- m
- n
- ö
- ó
- o
- p
- q
- r
- s
- t
- ü
- u
- v
- w
- x
- y
- z
Nīderlandiešu valodā ir apmēram 40 skaņas (fonēmas): 24 līdzskaņi un 16 patskaņi, ieskaitot 4 divskaņus. Starpība starp gariem un īsiem patskaņiem ir ļoti svarīga. Šobrīd Ginesa rekordu grāmatā nīderlandiešu valodas Verta dialekts ir nosaukts par valodas sistēmu ar pasaulē vislielāko paskaņu skaitu.
Visvairāk grūtību cilvēkiem, kuriem nīderlandiešu valoda nav dzimtā, rada divskanis ui ([œy], "sīpols") un starpība starp "f skaņas" un "v skaņas" (kuras ir raksturīgas nīderlandiešu valodai. Problēma ir tajā, ka šo skaņu galvenā atšķirība ir nevis balss kroku vibrācijā, bet relatīvā garumā). Ir arī dažādas "h skaņas" (g, ch, [ɣ], [x] un h — chaos, lach, hoog).
Vārdu veidošana un leksikons
Nīderlandiešu valodas vārdu krājums ir pamatā ģermāņu, bet ar lielu aizguvumu skaitu no latīņu, vācu, franču un angļu valodām — apmēram tādā secībā pēc aizgūšanas laika un aizguvumu skaita. Tomēr nīderlandiešu valodas ekspresīvi visbagātāka daļa ir nevis vārdi, bet gan daudzi tēlaini un precīzi izteicieni, mataforas un idiomas, kuras rod sava veida vizuālu šīs valodas dimensiju. Viņi ir saucami par beeldspraak (attēls runā) un ir bieži sastopami jebkuros stāstījuma tipos. Šie izteicieni lielākoties nav iztulkojami.
Nīderlandieši, starp citu, ir slaveni ar slidošanas trakumu, eksistē daudz saistītu ar slidošanu vārdu, kas nav iztulkojami, un daudzi no tiem nāk no frīzu valodas. Piemēram: klunen nozīmē "staigāšana uz slidām pa zemes gabalu starp diviem ar ledu klātiem laukumiem". Koek-en-zopie nozīmē "pīrāga gabals un karsts dzēriens, izlietojami slidošanas laikā, jeb kiosks, kurā tie ir pārdodami". Citi neiztulkojami jēdzieni ir saistīti ar ūdeni, kanāliem, dambjiem, dīķiem, ezeriem utt. — ūdens ir noteicošais faktors šai zem jūras līmeņa dzīvojošai tautai. Dažus no šiem vārdiem pārņēma citas valodas, tajā skaitā: bulvāris (oriģ.: bolwerk — "valnis", "bastions", "barikāde", "nocietinājums cietokšņa priekšā"), manekēns (oriģ. flāmu valodā: mannekke — "zēns, jauneklis, jaunietis, puika, puisis"), boss (oriģ.: baas). Daudzi ar jūrniecību saistīti vārdi angļu un krievu valodās nāk no nīderlandiešu, piemēram, slimības nosaukums "skorbuts" (oriģ.: scheerbuik — ievainots vēders). Un protams, ikviens zin vārdus polderis, dambis un tulpe.
-
ja
jā
-
nee
nē
-
man
cilvēks, vīrietis
-
dank (u)
paldies
-
taal
valoda
Tematiski vārdi
Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas
